Muzejs atrodas Rīgā, Hanzas ielā 5, 1912.gadā uzceltajā jūgendstila ēkā, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēku savulaik projektējis Rīgas galvenais arhitekts baltvācu izcelsmes akadēmiķis Reinholds Šmēlings (1840.-1917.). Ēku vainago agrākais novērošanas un šļūteņu žāvēšanas tornis ar barokāli stilizētu smaili.

1912. gadā šajā ēkā darbu uzsāka Rīgas pilsētas ugunsdzēsēju komandas nodaļa, kur tā bija izvietota līdz pat 1944. gadam. Ēka vairākkārt pārbūvēta, līdz 1978.gadā tā ieguva pašreizējo plānojumu. Celtnes lielāko daļu aizņem Latvijas Ugunsdzēsības muzejs, draudzīgi sadzīvojot ar Latvijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībām.

Muzeja pirmajā stāvā apmeklētājs var iepazīties ar Latvijas ugunsdzēsības dienesta vēsturi laikā no 1865. gada līdz 1940. gadam. Divās plašās zālēs eksponēta ugunsdzēsības tehnika (rokas un tvaika sūkņi, motorsūkņi, 1930. gada izlaiduma ugunsdzēsības automašīna "Chevrolet-Sux" u.c.). Vitrīnās un uz planšetēm izkārtotas ugunsdzēsēju ķiveres, darba rīki, formas tērpi, ugunsdzēsības signalizācijas ierīces, šļūtenes, stobri, kā arī apbalvojumu zīmes, medaļas, fotouzņēmumi, dokumenti un citi priekšmeti. Īpaša vieta muzejā ierādīta karogiem - daudzo brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību simbolam un pazīšanās zīmei.

Ekspozīcijas otrais stāvs ataino Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta neseno pagātni un šodienu. Te apmeklētājs var iepazīties ar ziņām par ugunsgrēku iemesliem un postījumiem, gūt priekšstatu par šodienas ugunsdzēsības tehniku.

Atšķirībā no citiem muzejiem Latvija Ugunsdzēsības muzeja specifikai ir nozīmīga loma muzeja galveno apmeklētāju - jaunās paaudzes - veselības un dzīvības aizsardzības jomā. Muzejā bērni apgūst pamatzināšanas par to, ko prasa ugunsdrošības noteikumi, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, kā pasargāt sevi un citus ekstremālās situācijās.